Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Uzņemšanas noteikumi.

5.-11.klašu skolēnu uzņemšana maksas grupās sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek veikta 3 reizes gadā janvārī, maijā, septembrī.

Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu. Bez pārrunām tiek pieņemti olimpiāžu godalgas ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība.

Pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku un uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas. Lai Jūs pielaistu pie testēšanās, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefoniem 67336035, 6428902. Līdzi jāņem pildspalva un skolēna apliecība. Jāzina savs personas kods.

On-line mācīšana internētā!!!

Šā gada novembrī kursos uzsākta mācīšana internētā. Uzreiz kļuva skaidrs tehniskais ierobežojums: datu pārraidei tīklā audzēkņu datoros jābūt ne mazākai par 2 Mbit/sek. Aktīvi tiek izmantots Skype un citi programmatūras produkti. Vienas nodarbības ilgums 1,5-2 stundas. Plānots organizēt klasi ar 4-6 audzēkņiem. Nebūt nav noteikts, ka viņiem visiem ir jābūt no vienas apdzīvotas vietas.

Tie, kas vēlas mācīties internētā, var sūtīt iesniegumus uz adresi kursi@progmeistars.lv vai reģistrēties mūsu internēta mājas lapā nodaļā tiem, kas iestājas > reģistrēšanās testēšanai. Pats par sevi saprotams, ka kursi negarantē visu pieteikumu apmierināšanu.

21. LIO

25. un 26.martā notika Latvijas 21. informātikas olimpiādes LIO (http://vip.latnet.lv/lio/), republikāniskais posms, kurā sacentās simtiem jauniešu. Šajā posmā piedalījās 83 skolēni: 8.-10.klašu audzēkņu grupā bija 43 dalībnieki (no tiem 18 Progmeistars absolventi); 11.-12.klašu audzēkņu grupā 40 (no tiem 17 Progmeistars absolventi). Kursantu (tabulā viņi apzīmēti ar simbolu PRG) panākumi mūs iepriecina. Lūk, daži rezultāti:

Jaunāka grupa, 8.-10. klases.

Eduards Kaļiņičenko	Prg	1.
Oļegs Ošmjans	Prg	1.
Kārlis Seņko		3.
Vitālijs Gagunovs		3.
Kaspars Ozols		3.
Normunds Vilciņš		Atzinība
Pēteris Eriņš	Prg	Atzinība
Deniss Prohorenko	Prg	Atzinība
Artjoms Iškovs	Prg	Atzinība
Toms Jakunovs		Atzinība
Marks Zeļdes		Atzinība
Agris Mucenieks		Atzinība
Deniss Paltovs	Prg	Atzinība
Dmitrijs Kovaļenko	Prg	Atzinība
Valdis Ādamsons	Prg	Atzinība

Vecāka grupa, 11.-12. klases.

Aleksejs Fomins	Prg	1.
Matīss Stopiņš		2.
Aleksandrs Polocks	Prg	2.
Krišjānis Prūsis		3.
Mārtiņš Frolovs		3.
Pāvels Dubins	Prg	Atzinība
Kirils Rodins	Prg	Atzinība
Pavels Cupikovs	Prg	Atzinība
Artūrs Jefimovs	Prg	Atzinība
Pēteris Birkants		Atzinība
Vladimirs Slavs	Prg	Atzinība
Artūrs Bačkurs	Prg	Atzinība
Mareks Harkovs		Atzinība
Dainis Tillers	Prg	Atzinība
Vjačeslavs Jegorovs		Atzinība

Apsveicam uzvarētājus! Kā redzat, mūsējiem ir 3 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa, 13 atzinības raksti.

Viņu panākumi ir saprotami: pateicoties kursos gūtajām zināšanām, skolēni olimpiādē vairāk laika var veltīt principiālu jautājumu risināšanai, nevis cīņai ar tehniskām grūtībām. Šo principiālo jautājumu risināšanai mūsu kursanti teicami apbruņoti ar plašām zināšanām programmēšanas teorijā.

Seši jaunieši piedalījās Baltijas valstu 14. informātikas olimpiādē, kas notika no 17.04.2008. līdz 23.04.2008. Polijas pilsētā Gdiņā.

BOI 2008.

No 17. līdz 23. aprīlim Polijā notika 14. Baltijas valstu informātikas olimpiādē, kurā Latviju pārstāvēja seši skolēni - Pāvels Cupikovs (Progmeistara kursants) no Rīgas ģimnāzijas "Maksima" 12. klases, Mārtiņš Frolovs no Saldus pilsētas ģimnāzijas 11. klases, Eduards Kaļiņičenko (Progmeistara kursants) no Rīgas 71.vidusskolas 9. klases, Oļegs Ošmjans (Progmeistara kursants) no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10. klases, Krišjānis Prūsis no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12. klases, Matīss Stopiņš no Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases. Mūsu valsts pārstāvji olimpiādē godalgotas vietas neieguva, ierindojoties dalībnieku kopvērtējuma tabulas vidusdaļā. Zelta medaļas saņēma Lietuvas un Polijas komandas pārstāvji. Labākais rezultāts ir lietuvietim V. Gruslim.

Olimpiādes uzdevumi tika risināti divas dienas, piedāvājot arī iespēju doties ekskursijā. Baltijas valstu informātikas olimpiādē piedalījās gandrīz 60 pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas, Šveices.

Labākie savu valstu pārstāvji piedalīsies informātikas pasaules mēroga olimpiādē, kas no 16. līdz 23. augustam notiks Ēģiptē. Latviju tur pārstāvēs Mārtiņš Frolovs, Eduards Kaļiņičenko, Pāvels Cupikovs un Oļegs Ošmjans. Pirms došanās uz starptautisko olimpiādi, dalībniekiem tiks nodrošinātas papildus mācības.

Konrāds Cūze. No Z1 līdz Z22.

(1910-1995)

http://schools.keldysh.ru/sch444/MUSEUM/1_17_116.htm

http://www.computer-museum.ru/galglory/2.htm

Konrāds Cūze (Konrad Zuse) dzimis 1910.gada 22.jūnijā Berlīnē. Cūze kopš bērnības mīlēja izgudrot un būvēt. Vēl būdams skolnieks, viņš uzkonstruēja darbojošos mašīnas modeli monētas lielumā. 1935. gadā pabeidza Berlīnes politehnisko institūtu. 1936.gadā vecāku dzīvoklī viņš ierīkoja „darbnīcu”, kurā pēc diviem gadiem pabeidza būvēt mašīnu,kas aizņēma 4 kv.m platību un kuru nosauca par Z1. Tā bija pilnīgi mehanizēta programmējama ciparu mašīna. Tajos gados nonāca pie secinājuma, ka nākotnē datori pamatosies uz sešiem principiem:

· binārā skaitīšanas sistēma;

· ierīču izmantošana, kuras strādā pēc principa „jā/nē” (loģiskie 1 un 0);

· pilnīgi automatizēts skaitļotāja darba process;

· aprēķināšanas procesa programmvadība;

· aritmētikas ar peldošo komatu uzturēšana;

· liela apjoma atmiņas izmantošana.

Cūzem izrādījās pilnīga taisnība. Viņš pirmais pasaulē pateica, ka datu apstrāde sākas ar bitu (bitu viņš sauca par jā/nē statusu, bet binārās algebras formulas – par nosacītajiem spriedumiem), pirmais ieviesa terminu „mašīnas vārds” (word), pirmais skaitļotāja apvienoja aritmētiskās un loģiskās operācijas, atzīmējot, ka „datora elementārā operācija – divu bināro skaitļu vienlīdzības pārbaude. Arī rezultāts būs binārs skaitlis ar divām nozīmēm (vienāds/ nevienāds)”. Pie tam Cūzem nebija nekāda priekšstata par analoģiskiem kolēģu pētījumiem ASV un Anglijā.

Konrāda Cūzes mašīna strādāja ar skaitļiem ar peldošo komatu, pārveidoja decimālos skaitļus binārajos un otrādi, kā arī „saprata” datu ievadi/izvadi. Datu ievade tika veikta ar perfolenti, kuru Cūzes draugs izgatavoja no kino filmas. Z1 bija mehāniska un tika izmantota tikai izmēģinājumiem. Uzskata, ka tā bieži „izlēca” mehāniskās atmiņas dēļ - vēl viena talantīgā konstruktora izgudrojuma.

Cūzes biogrāfi apgalvo, ka ar skaitļošanas mašīnas izgudrošanu viņš sāk nodarboties bezizejas dēļ: kādu laiku jaunais inženieris strādāja vācu aviokompānijā Henshe, kur rutīnie aprēķinu aizņēma darba laika lielāko daļu. Bet tērēt savu laiku vienveidīgām matemātiskām operācijā, Konrāds nevēlējās. Iespējams, ka tieši šajā sakarā aprēķini ievērojami paātrinājās. Par labu šim uzskatam liecina arī tāds fakts, ka par Konrādu ieinteresējās Geringa resors, kas bija atbildīgs par Trešā Reiha aviāciju.

Drīz vien jaunais inženieris saņēma Aerodinamisko pētījumu institūta vadības atbalstu un sāka strādāt pie nākošā skaitļotāja, kurš ieguva nosaukumu Z2. Par materiālo bāzi jaunajai ierīcei Konrāds izvēlējās elektromagnētiskos telefonu relejus.

Pēc tam Cūze kopā ar dažiem draugiem 1941.gadā uzbūvēja pasaulē pirmo elektronisko programmējamo kalkulatoru, kurš pamatojās uz bināro skaitīšanas sistēmu – Z3. Mašīna Z3 bija ievērojami mazāka par Eikena mašīnu Mark-1 un tās ražošana bija ievērojami lētāka. Z3 operatīvajā atmiņā glabāja veselus 64 mašīnas vārdus pa 22 bitiem katru. Abu modeļu (Z1 un Z3) loģiskā struktūra bija vienāda. Z1 atjaunotā versija glabājas Verker und Technik muzejā Berlīnē. Tieši Z1 Vācijā dēvē par pasaulē pirmo datoru.

1945. gada pavasarī parādījās uzlabotā versija – Z4. Tā ļoti atgādina mūsdienu datoru arhitektūru: atmiņa un procesors bija atsevišķas ierīces, procesors varēja apstrādāt skaitļus ar peldošo komatu, veikt aritmētiskas darbības un izvilkt kvadrātsakni. Programma glabājās perfolentē un tika nolasīta secīgi. Konrāds Cūze zaudēja visas savas mašīnas, izņemot Z4, Berlīnes bombardēšanas laikā. Kara pēdējās dienās Z4 riskantos apstākļos ar kravas mašīnu un zirgu pajūgā pārveda no Berlīnes uz Gotingeni, bet pēc tam uz Algi. Noslēpta zirgu stallī, mašīna netika atrasta un 1949.gadā to nogādāja uz Eidgenoessische Technische Hochschule Cīrihē.

Cits ekstraordinārs Cūzes sasniegums bija pirmā algoritmiskā programmēšanas valoda Plankalkul (Plankalkuel — no plan calculus), kuru viņš izstrādāja 1945.-1946.g. Atšķirībā no pirmajām assembler valodām Plankalkul nebija piesaistīts arhitektūrai un konkrētā datora komandu komplektam. Jaudas ziņā Plankalkul tuvojas Algolam 68, bet atšķirībā no tā Plankalkul neuztur adreses aritmētika, kas kopumā palielināja programmas drošību. Plankalkul valodā bija uzrakstīti daudzi dažādi neskaitļošanas algoritmi: simbolu informācijas apstrādes, šaha gājienu ģenerācijas u.c.

Izrādījās, ka ar Z4 vēsturi Konrāda Cūzes darbs nebeidzās. 50-to gadu sākumā Vācijas ekonomikā sākās pacēlums. Cūze organizēja firmu Zuze KG, uzbūvēja mašīnu Z11 un izmantoja to, lai risinātu zemes pārplānošanas, optikas ierīču projektēšanas uzdevumus.

Pēc tam Cūze uzbūvēja Z22, kura uzturēja aprēķinu vispārējos algoritmus, varēja strādāt ar patvaļīgajām datu struktūrām, tai bija pietiekams atmiņas apjoms un tā bija populāra daudzu vācu zinātnieku un inženieru vidū. Cūze turpināja eksperimentēt ar dažādām skaitļošanas ierīcēm, izgatavoja automātisko zīmēšanas dēli – pirmo mūsdienu CAD prototipu. 1964.gadā viņš piedāvāja lielo aužamo iekārtu automātisko vadības sistēmu.

Cūze uzskatīja, ka viņam radīsies pasūtījumi no mazajām un vidējām kompānijām, bet tām tolaik nebija vajadzīgi šādi pakalpojumi, un kompānija Zuze KG izrādījās nerentabla. Valsts finansētais darbs datoru nozarē sākās vēlāk. 1966. gadā firmu nopirka koncerns Siemens AG. Tolaik pie Cūzes strādāja jau 1500 darbinieki. Kompānijā Siemens Cūze bija tas, ko šodien dēvē par vadošo zinātnisko līdzstrādnieku. Brīvajā laikā zinātnieks mīlēja zīmēt. Viņa darbi tika izrādīti daudzās izstādēs. Vairākus gadus Cūze izmantoja pseidonīmu Kuno See. Viņš paguva sarakstīt grāmatu („H. Zuse. History of Computing”), kas izdota vācu un angļu valodā.